LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2026. gada 17. martā
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesneši Jautrīte Briede un Juris Juriss,
kolēģijas sēdē izskatījusi [..] pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 28/2026),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantam un spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
2. Apstrīdētā norma nosaka: “Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un valstspilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā.”
3. Pieteikuma iesniedzējs iepriekš ir vērsies Satversmes tiesā ar saturiski līdzīgu pieteikumu par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96. pantam (pieteikums Nr. 184/2019). Satversmes tiesas 4. kolēģija ar 2020. gada 20. janvāra lēmumu (turpmāk – kolēģijas 2020. gada 20. janvāra lēmums) atteicās ierosināt lietu, jo minētais pieteikums neatbilda Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19.2 panta pirmās un otrās daļas, kā arī sestās daļas 1. un 2. punkta prasībām.
Pieteikuma iesniedzējs 2026. gadā ir atkārtoti uzsācis savu aizskarto pamattiesību aizsardzību, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – Dienests) ar lūgumu pārstāt viņa personas datu publiskošanu.
Līdz ar to izskatāmajā pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts ir mainījies pēc būtības un kolēģijai no jauna ir jāpārbauda pieteikuma atbilstība Satversmes tiesas likuma prasībām.
4. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt minētā panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā šādu uzskatu pamatot.
Dienests, saskaņā ar apstrīdēto normu, publicējis pieteikuma iesniedzēja 2005. gada valsts amatpersonas deklarācijā norādītos publiskojamos datus. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, kas paredz minēto datu publiskošanu, aizskar viņam Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz personas datu aizsardzību.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otro daļu persona ir tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību vienīgi tad, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai ja personai šādu iespēju nav. Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 2. punktam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.
Jau kolēģijas 2020. gada 20. janvāra lēmumā norādīts, ka pieteikuma iesniedzējam saistībā ar valsts amatpersonas deklarācijā norādīto personas datu publiskošanu ir iespēja vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par Dienesta faktisko rīcību. Proti, pieteikuma iesniedzējs jau [datums] bija uzsācis savu aizskarto pamattiesību aizsardzību, lūdzot Dienestam dzēst viņa valsts amatpersonas deklarācijā iekļautos datus no publiskās datubāzes. Tomēr viņš pieteikumā Satversmes tiesai nebija norādījis, vai viņš bija turpinājis izmanot viņam pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī nebija pamatojis, kādēļ vēršanās administratīvajā tiesā nebūtu uzskatāma par reālu un efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli.
Pieteikuma iesniedzējs ir atkārtoti uzsācis savu aizskarto pamattiesību aizsardzību, [datums] lūdzot Dienestu dzēst viņa datus no publiskās datubāzes, taču Dienests atteicies to darīt. Tomēr arī izskatāmajā pieteikumā nav norādīts, vai pieteikuma iesniedzējs ir turpinājis izmanot viņam pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī nav pamatots, kādēļ vēršanās administratīvajā tiesā nebūtu uzskatāma par reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt aizskartās pamattiesības.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai un sestās daļas 2. punktam.
6. Papildus kolēģija vērš pieteikuma iesniedzēja uzmanību uz Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.
Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata un pieteikumā pamato, ka viņam nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, viņš konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka persona ir tiesīga vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, sniedzot attiecīgu pamatojumu un pierādījumus, kas apliecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir konstatējamas objektīvas tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņas, kuru dēļ persona izjūt no konkrētas tiesību normas izrietošu aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā 2012-22-0103 12.3. punktu).
Pieteikumā nav ietverts pamatojums tam, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir konstatējamas objektīvas tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņas, kuru dēļ pieteikuma iesniedzējs ir izjutis apstrīdētās normas radītu viņam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 28/2026).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina
Lēmums PDF formātā: