LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2026. gada 19. janvārī
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa, tiesneši Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,
kolēģijas sēdē izskatījusi [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 224/2025),
konstatēja:
1. No pieteikuma ir secināms, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmo daļu, 363. panta pirmo daļu un 364. panta trešo daļu (turpmāk kopā – apstrīdētās normas), ciktāl tā neparedz obligātu pienākumu periodiski (ne retāk kā reizi sešos mēnešos) pārskatīt mantas aresta nepieciešamību un samērīgumu gadījumā, kad kriminālprocess apturēts uz nenoteiktu laiku, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, 92. panta pirmajam un otrajam teikumam un 105. pantam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no kriminālprocesa apturēšanas brīža – [datums].
2. Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmā daļa noteic: „Lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi.”
Kriminālprocesa likuma 363. panta pirmā daļa paredz: „Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, – tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā mantai uzlikts arests.”
Savukārt Kriminālprocesa likuma 364. panta trešā daļa noteic: „Naudu, finanšu instrumentus, akcijas un pamatkapitāla daļas uzskaita pēc to nominālās vērtības.”
3. Pieteikuma iesniedzējs jau iepriekš ir vērsies Satversmes tiesā ar saturiski līdzīgu pieteikumu, lūdzot vērtēt apstrīdēto normu un Kriminālprocesa likuma 494. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam un 105. pantam (pieteikums Nr. 210/2025). Izskatot pieteikumu Nr. 210/2025, Satversmes tiesas 3. kolēģija ar 2025. gada 17. decembra lēmumu atteicās ierosināt lietu (turpmāk – kolēģijas 2025. gada 17. decembra lēmums). Lēmumā atzīts, ka no pieteikuma nav gūstams apstiprinājums tam, ka tieši apstrīdētās normas, nevis prokuroru un apgabaltiesas veiktā Kriminālprocesa likuma normu piemērošana, radījušas Pieteikuma iesniedzējam Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.
Izskatāmajā pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts nav mainījies, taču ir precizēts prasījums. Proti, Pieteikuma iesniedzējs vairs nelūdz izvērtēt Kriminālprocesa likuma 494. panta pirmās daļas satversmību un lūdz izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās noteiktības principam. Tāpat izskatāmajā pieteikumā ir izvērsti jau pieteikumā Nr. 210/2025 norādītie apsvērumi par to, kāpēc kriminālprocesa apturēšanas gadījumā ir nepieciešams paredzēt mantas aresta periodisku pārskatīšanu vai atcelšanu.
Tomēr Pieteikuma iesniedzējs joprojām nav pamatojis, kā tieši apstrīdētās normas ir radījušas viņam Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu. No pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzējs savu pamattiesību aizskārumu pēc būtības saista ar to, ka Kriminālprocesa likumā kriminālprocesa apturēšana uz nenoteiktu laiku nav paredzēta kā viens no pamatiem mantas aresta periodiskai pārskatīšanai vai atcelšanai. Taču apstrīdētās normas neregulē mantas aresta atcelšanas pamatus. Ne prasījuma precizēšana, ne arī iepriekš iesniegtajā pieteikumā norādīto argumentu izvēršana pati par sevi nenozīmē, ka pieteikuma juridiskais pamatojums ir mainījies pēc būtības, ja šīs izmaiņas nenovērš kolēģijas 2025. gada 17. decembra lēmumā konstatētos trūkumus. Izskatāmajā pieteikumā nav norādīti tādi jauni juridiski argumenti, ko Satversmes tiesas kolēģija nebūtu vērtējusi, izskatot iepriekš iesniegto pieteikumu.
Līdz ar to pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts un juridiskais pamatojums pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 224/2025).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa
Lēmums PDF formātā: