LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2026. gada 19. janvārī
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa, tiesneši Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,
kolēģijas sēdē izskatījusi pieteikuma iesniedzējas [..] pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 228/2025),
konstatēja:
1. No pieteikuma secināms, ka pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Civillikuma 1801. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 90., 91., 92., 95., 105. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2024. gada 7. novembra.
2. Civillikuma 1801. pantā noteikts:
“Cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.”
3. Pieteikuma iesniedzējai, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāievēro Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
Pamatojoties uz tiesas spriedumu, kas stājies spēkā [datums], no pieteikuma iesniedzējas piespiedu izpildē tiek piedzīts parāds. Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētās normas piemērošanas prakse un interpretācija piespiedu izpildes procesā aizskar pieteikuma iesniedzējai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās pamattiesības, jo pieļauj parādu piedziņu pēc prasījuma noilguma iestāšanās, balstoties uz spēkā neesošu cesijas līgumu.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas pirmais teikums paredz, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Pieteikuma iesniedzējas civillietā par parāda piedziņu apelācijas instances tiesas lēmums tika pieņemts un stājās spēkā [datums]. Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā ir iesniegta 2025. gada 27. decembrī, tātad vairāk nekā sešus mēnešus pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka, pamatojoties uz tiesas spriedumu, no viņas ienākumiem nepārtraukti un ilgstoši tiek ieturēti līdzekļi parāda segšanai, un tādēļ katrs atsevišķs ieturējums esot vērtējams kā patstāvīgs pamattiesību aizskārums. Līdz ar to, viņas ieskatā, konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš nav nokavēts.
Pieteikuma iesniedzējas uzskats, ka katrs atsevišķs ieturējums veido jaunu pamattiesību aizskārumu, nav pamatots. Atkārtoti ieturējumi, kas izriet no viena un tā paša tiesību normas piemērošanas pamata, neveido jaunu, patstāvīgu pamattiesību aizskārumu. Izskatāmajā gadījumā pamats atkārtotajiem ieturējumiem ir spēkā stājies tiesas spriedums, kura spēkā stāšanās brīdis ir uzskatāms par iespējamo aizskāruma rašanās brīdi un nosaka konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa sākumu.
Tādējādi pieteikuma iesniedzēja nav ievērojusi konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu un pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās pirmajā teikumā noteiktajām prasībām.
4. Satversmes tiesas kolēģija konstatē, ka pieteikuma iesniedzēja vairākkārt vērsusies Satversmes tiesā (pieteikumi Nr. 130/2025, Nr. 145/2025, Nr. 162/2025, Nr. 188/2025 un Nr. 206/2025). Visu minēto konstitucionālo sūdzību pamatā ir viens civiltiesiskais strīds par parāda piedziņu, par kuru ir stājies spēkā tiesas spriedums. Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajās sūdzībās norāda uz dažādām tiesību normām, kuras viņas ieskatā neatbilst Latvijas Republikas Satversmei.
Kolēģija vērš pieteikuma iesniedzējas uzmanību uz to, ka Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš ir konstitucionālās sūdzības saturu veidojošs noteikums, kura neievērošana liedz pieeju Satversmes tiesai. Beidzoties Satversmes tiesas likumā noteiktajam termiņam, personai zūd tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 18. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-52-01 16. punktu). Arī gadījumā, ja konstitucionālās sūdzības iesniedzējs katrā jaunā pieteikumā, kura pamatā ir tie paši faktiskie apstākļi, norāda citas tiesību normas, kuru satversmība tiek apšaubīta, tas nemaina apstākli, ka termiņš ir nokavēts.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 228/2025).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa
Lēmums PDF formātā: