LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2026. gada 30. martā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa, tiesneši Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,
kolēģijas sēdē izskatījusi pieteikuma iesniedzējas SIA [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 35/2026),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešo daļu un 79. panta pirmo daļu, kā arī Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 92., 96. un 105. pantam un spēkā neesošu no [datums].
2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešā daļa noteic, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro tos darbības pamatnosacījumus, kurus tie iesnieguši Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saņemtu apraides atļauju. Ja apraides tiesības iegūtas konkursa kārtībā, darbības pamatnosacījumus var mainīt ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišanu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu formāts nav maināma darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā. Programmu pamata audiovalodas maiņa atļauta, veicot pamata audiovalodas maiņu uz valsts valodu. Valodas celiņš apraides atļaujas darbības laikā ir maināms.
Minētā likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajiem un šajā likumā paredzētajiem televīzijas un radio programmu darbības pamatnosacījumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmā daļa nosaka: “Ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.”
3. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt minētā panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā šādu uzskatu pamatot.
Pieteikuma iesniedzēja ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta apraides atļauja. Tā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumiem sodīta ar naudas sodu par to, ka pārkāpusi programmām izsniegto apraides atļauju darbības pamatnosacījumus attiecībā par aptveršanas teritoriju. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā tiesa, piemērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešo daļu un 79. panta pirmo daļu, ir sodījusi to par citu personu pārkāpumiem, jo retranslāciju ārpus apraides atļaujās norādītās teritorijas veica nevis Pieteikuma iesniedzēja, bet gan kabeļtelevīzijas operatori. Tāpat tiesa minētās normas ir interpretējusi tādā veidā, kas uzliek par pienākumu Pieteikuma iesniedzējai veikt kontroli un uzraudzību pār neatkarīgu trešo personu – kabeļtelevīzijas operatoru –, kaut gan šāda kontrole ir juridiski un fiziski neiespējama, un to liedz citi normatīvie akti. Tādējādi tiekot pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskas valsts, tiesiskās noteiktības un patvaļas aizlieguma princips, Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiek aizskartas Pieteikuma iesniedzējas Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
3.1. Pieteikuma iesniedzēja pieteikumā norāda, ka tās pamattiesības aizskar Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmā daļa.
Personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja, pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas konkrētas pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; un, otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 24. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2023-36-03 5. punktu). Jāpastāv tiešai saiknei starp personas pamattiesību aizskārumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009‑74‑01 12. punktu).
Kolēģija konstatē, ka Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmā daļa Pieteikuma iesniedzējai nav piemērota un nevarēja radīt pamattiesību aizskārumu. Proti, Rīgas pilsētas tiesa atteikusi piemērot minēto normu, jo nesaskatīja pamatu Pieteikuma iesniedzējas lūgumam atzīt tās izdarītos administratīvos pārkāpumus par maznozīmīgiem.
Līdz ar to pieteikums šajā daļā neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
3.2. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas apsvērumi par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešās daļas un 79. panta pirmās daļas neatbilstību Satversmes 1., 92., 96. un 105. pantam pēc būtības ir saistīti ar to, ka tā nepiekrīt, kā konkrētajā situācijā ir tikušas interpretētas un piemērotas minētās normas. Proti, tā nepiekrīt tiesas vērtējumam kā šajās normās ietvertie kritēriji piemēroti konkrētajos faktiskajos apstākļos. Tomēr Satversmes tiesa nepārvērtē tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 11. punktu). Tādējādi pieteikumā nav pamatots, ka tieši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešā daļa un 79. panta pirmā daļa, nevis tās piemērošana konkrētajā situācijā, rada Pieteikuma iesniedzējai Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums arī šajā daļā neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc SIA [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 35/2026).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa
Lēmums PDF formātā: