Satversmes tiesas process notiek vairākos secīgos posmos.
Pieteikuma izskatīšana
Satversmes tiesas process sākas tad, kad tiesa saņem pieteikumu par lietas ierosināšanu.
Pieteikums tiek reģistrēts tiesas kancelejā un nodots tiesas priekšsēdētājam. Pēc tam pieteikumu izskata trīs tiesnešu kolēģija, kura mēneša laikā pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
Kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja:
- šo lietu nevar izskatīt Satversmes tiesā;
- pieteikumu iesniedz persona, kurai nav šādu tiesību;
- pieteikums neatbilst likuma prasībām;
- par šo jautājumu jau ir pieņemts spriedums;
- atkārtoti iesniegtā pieteikumā nav novērsti kolēģijas iepriekš norādītie trūkumi.
Kolēģijas lēmumu nevar pārsūdzēt. Ja lieta netiek ierosināta, persona var novērst norādītos trūkumus un iesniegt pieteikumu vēlreiz.
Informācija par lietas ierosināšanu tiek publicēta izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Satversmes tiesas mājaslapā.
Lietas sagatavošana izskatīšanai
Pēc lietas ierosināšanas tiesas priekšsēdētājs uzdod tiesnesim sagatavot lietu izskatīšanai.
Parasti lieta jāsagatavo izskatīšanai piecu mēnešu laikā. Sarežģītākās lietās termiņu var pagarināt par vēl diviem mēnešiem.
Lietas sagatavošanas laikā tiesnesis var:
- prasīt papildu informāciju;
- prasīt viedokli lietpratējiem;
- izskatīt lietas dalībnieku lūgumus;
- apvienot vai sadalīt lietas;
- veikt citas nepieciešamās darbības pilnīgai lietas sagatavošanai.
Kad lietas sagatavošana pabeigta, tiesnesis sagatavo atzinumu par lietu. Pēc atzinuma saņemšanas tiesas priekšsēdētājs nodod lietu izskatīšanai un nosaka tiesnešus, kas izskatīs lietu.
Lietas nodošana izskatīšanai
Kad lieta nodota izskatīšanai, lietas dalībnieki – pieteikuma iesniedzējs un institūcija, kas pieņēmusi apstrīdēto likumu – var iepazīties ar lietas materiāliem.
Īpašā sēdē, ko sauc par rīcības sēdi, tiesa izlemj, kā lieta tiks izskatīta – tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos vai rakstveidā bez dalībnieku klātbūtnes. Tāpat tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī lemj par citiem jautājumiem. Tiesas sēde var notikt ne ātrāk kā 15 dienas pēc rīcības sēdes un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc rīcības sēdes.
Par tiesas sēdes laiku un vietu informē lietas dalībniekus. Šī informācija tiek publicēta arī Satversmes tiesas mājaslapā. Ja lieta tiek izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, informāciju publicē arī izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Lietas izskatīšana
Parasti lietas Satversmes tiesā izskata visi tiesneši kopā, to skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.
Satversmes tiesas sēdes parasti notiek Rīgā. Ja ir īpaši iemesli, sēdes var notikt arī citā vietā.
Rakstveida procesā lieta tiek izskatīta tiesnešu apspriežu istabā. Šādā gadījumā lietas dalībniekus uz tiesas sēdi neaicina.
Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, to var apmeklēt arī citi cilvēki. Apmeklētāji nevar piedalīties, ja Satversmes tiesa nolemj izskatīt lietu slēgtā sēdē.
Tiesas sēdes gaitu pieraksta protokolā, un tiek veikts arī skaņas ieraksts.
Nolēmuma taisīšana un pasludināšana
Pēc tiesas sēdes tiesneši sanāk uz apspriedi un taisa spriedumu Latvijas Republikas vārdā. Likumā noteiktos gadījumos var tikt pieņemts arī lēmums par tiesvedības izbeigšanu.
Spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”. Ja balsis sadalās vienādi, apstrīdētais likums paliek spēkā. Tiesnesis nedrīkst izpaust to, kas pārrunāts apspriedē.
Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes, un to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja kāds tiesnesis nepiekrīt spriedumam, viņš divu nedēļu laikā raksta savas atsevišķās domas. Tās pievieno lietai un pēc diviem mēnešiem publicē izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja lieta izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, spriedumu pasludina, to nolasot, un piecu dienu laikā publicē izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ja lieta izskatīta rakstveidā, spriedumu nosūta lietas dalībniekiem un arī publicē izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un to nevar pārsūdzēt.
Sprieduma izpilde
Satversmes tiesas spriedums ir saistošs ikvienam. Ja Satversmes tiesa atzīst, ka likums neatbilst Satversmei, tad tas parasti nav spēkā no sprieduma publicēšanas dienas. Tomēr Satversmes tiesa var noteikt arī citu dienu, no kuras likums vairs nav spēkā.