Satversmes tiesa 12. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-39-01, ar kuru par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atzina Imigrācijas likuma regulējumu par piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai, kas pamato ārzemnieka ieceļošanas aizliegumu. Tiesa secināja, ka regulējums līdzsvaro valsts noslēpuma aizsardzību ar ārzemnieka tiesībām tikt uzklausītam un aizstāvēt savas tiesības.
Lieta ierosināta pēc ārzemnieka pieteikuma. Viņam bija piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā, taču iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka viņam un viņa advokātam ierobežotā piekļuve lēmuma pamatojumam liedz viņam tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa regulējumu vērtēja attiecībā uz ārzemniekiem, kuri līdz izraidīšanai Latvijā uzturējās likumīgi.
Satversmes tiesa atzina, ka slepenas informācijas atklāšana var apdraudēt valsts drošību, tostarp atklāt izlūkošanas un pretizlūkošanas informācijas avotus un darba metodes. Tomēr ārzemniekam jāsaņem pietiekama informācija par lēmuma pamatā esošajiem apstākļiem, lai viņš varētu izteikt iebildumus pret izraidīšanu. Ar vispārīgu atsauci uz valsts drošību nepietiek.
Satversmes tiesa secināja – apstrīdētās normas nodrošina to, ka ārzemniekam atklājamās informācijas apjoms tiek vērtēts katrā gadījumā individuāli, un informāciju var sniegt arī kopsavilkumā. Ārzemniekam atklājamās informācijas apjoms var tikt ierobežots ar mērķi aizsargāt valsts noslēpuma intereses.
Ārzemnieks var pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, kura pārbauda arī to, vai viņam pamatoti ierobežota piekļuve lēmuma pamatā esošajai slepenajai informācijai. Lai gan likumdevējs ir ierobežojis tiesas iespējas uzdot valsts drošības iestādei pārskatīt ārzemniekam neizsniegto dokumentu klasifikāciju vai pašai pārklasificēt valsts noslēpumu saturošu informāciju, šo ierobežojumu atsver citas procesuālās garantijas.
Satversmes tiesa atzina, ka informācijas pieejamības ierobežojums jāvērtē kopā ar ārzemniekam nodrošinātajām iespējām aizstāvēt savas tiesības. Lai ārzemnieks varētu šīs iespējas izmantot, viņš tiek informēts par tiesībām iesniegt pierādījumus, pārsūdzēt lēmumu un saņemt advokāta palīdzību. Lai advokāts varētu viņu efektīvi pārstāvēt, drošības iestādei jāsniedz advokātam pietiekama informācija par lēmuma pamatojumu arī tad, ja piekļuve daļai materiālu ir ierobežota pašam advokātam. Savukārt tiesas pārbaude nodrošina to, ka tiek izvērtēta arī ārzemniekam nepieejamā informācija. Administratīvā apgabaltiesa, īstenojot objektīvās izmeklēšanas principu, izprasa un iepazīstas ar nepieciešamajiem materiāliem, tostarp valsts noslēpumu saturošu informāciju, pārbauda iekšlietu ministra lēmuma pamatotību un var to atcelt, ja tas ir prettiesisks.
Satversmes tiesa secināja, vērtējot procesu par ārzemnieka izraidīšanu no valsts kopumā, ka likumdevējs ir nodrošinājis taisnīgu līdzsvaru starp ārzemnieka tiesībām tikt uzklausītam un valsts drošības, tostarp valsts noslēpuma, aizsardzības interesēm.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Saistītā lieta: 2025-39-01