Taisnīgums un pamattiesību aizsardzība nedrīkst būt greznība – ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jābūt sadzirdētam Satversmes tiesā. No 1. jūnija sociāli mazāk aizsargātām personām būs vieglāk saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ja viņi vēlas vērsties Satversmes tiesā. Šī palīdzība pienākas trūcīgām vai maznodrošinātām personām un tām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā – piemēram, sociālās aprūpes iestādēs vai ieslodzījuma vietās –, kā arī cilvēkiem, kuri pēkšņi nonākuši smagā materiālā situācijā, piemēram, stihiskas nelaimes vai citu no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ.
Tas ir svarīgi tāpēc, ka Satversmes tiesa izskata jautājumus par cilvēka pamattiesībām. Piemēram, vai kāds likums, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi vai to daļas nav aizskāruši cilvēka tiesības, kuras aizsargā Satversme. Nereti tieši sociāli mazāk aizsargātām personām ir īpaši būtiski aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības, tāpēc vēl jo vairāk tām ir nepieciešams pilnvērtīgs valsts juridiskais atbalsts.
Praktiski tas nozīmē sekojošo – cilvēkam pašam jāiesniedz pieprasījums Tiesu administrācijai uz tipizētas veidlapas. To var izdarīt pa pastu vai nosūtot uz e-pastu vai e-adresi, ja dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Pieprasījumu var iesniegt vai aizpildīt arī klātienē Rīgā, Raiņa bulvārī 15. Tāpat atbalstu pieprasījuma rakstīšanā saziņā ar Tiesu administrāciju var sniegt reģionālie sociālo pakalpojumu centri. Gan Satversmes tiesas, gan Tiesu administrācijas interneta vietnēs ir pieejama informācija par juridiskās palīdzības piešķiršanu, lai personas viegli varētu to atrast.
Pieprasījumā ir pienācīgi jānorāda reālā problēmsituācija – jāapraksta faktiskie apstākļi, kāds normatīvais akts vai tā daļa tiek apstrīdēta, kādas pamattiesības, iespējams, ir aizskartas, kā šis aizskārums izpaužas un kad tas radies. Jāpievieno arī dokumenti, kas apliecina tiesības saņemt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī dokumenti, kas pamato pašu tiesību aizskārumu.
Ja Tiesu administrācija konstatēs, ka pieprasījums ir sagatavots atbilstoši prasībām, tad jau advokāts, ar kuru Tiesu administrācijai noslēgts līgums, izvērtēs, vai konkrētajā situācijā tiešām varētu būt pamats vērsties Satversmes tiesā. Viņš sniegs juridisko konsultāciju un izvērtēs personas sniegto informāciju, vai uzdotais jautājums vispār ir Satversmes tiesas kompetencē un vai teorētiski ir pamats vērsties Satversmes tiesā.
Pozitīvas atbildes gadījumā advokāts turpinās sniegt juridisko palīdzību un iepazīsies ar visiem nepieciešamajiem materiāliem (piemēram, tiesu praksi, starptautisko organizāciju materiāliem), kam sekos konstitucionālās sūdzības sagatavošana vai juridisks atzinums par tās nelietderību, ja konkrētajā situācijā lietai nav izredžu uz labvēlīgu iznākumu. Galu galā tad, ja pēc advokāta iesniegtās konstitucionālās sūdzības tiks ierosināta lieta Satversmes tiesā, viņš turpinās pārstāvēt personu līdz pat lietas izskatīšanas noslēgumam.
Svarīgi arī atcerēties termiņus. Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību parasti var iesniegt sešu mēnešu laikā. Ko tas nozīmē – ja cilvēks savu lietu jau ir izskatījis citās iestādēs vai tiesās, tad šie seši mēneši sākas no pēdējā, galīgā lēmuma. Bet ir arī situācijas, kad nav šaubu par normas nelabvēlīgu tiešu ietekmi uz personu. Piemēram, ja stājas spēkā likums, kura dēļ cilvēks vairs nevar saņemt kādu viņam svarīgu atbalstu. Tad sešu mēnešu termiņu nākšanai uz Satversmes tiesu var skaitīt no brīža, kad likums ir radījis šo reālo aizskārumu. Savukārt pieprasījums juridiskajai palīdzībai Tiesu administrācijā jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms minētā sešu mēnešu termiņa beigām. Tiesu administrācija iesniegumu izvērtē 21 dienas laikā.
Tagad pieeja kļūst atvieglota un saprotamāka. Cilvēkam, kurš nonācis grūtībās, būs pieejams profesionāls atbalsts. Šis ir ne tikai tiesiskuma, bet arī valsts drošības jautājums. Pieejama un efektīva tiesību aizsardzība veicina sabiedrības uzticēšanos valstij un palīdz nepieļaut tādu sociāli atstumtu grupu veidošanos, kuras nejūtas sadzirdētas un piederīgas Latvijai.